Daudziem ir interese un vēlme uzzināt, kāds ir noslēpums veiksmīgam vadītājam un veiksmīgam biznesam. Gan praktiķi, gan zinātnieki turpina pētīt, novērot, analizēt spilgtākos jomas pārstāvjus.

Viens no veiksmes (vai neveiksmes) pamatakmeņiem ir domāšana jeb mindset. Iepriekšējā blogā rakstīju par diviem domāšanas veidiem uzņēmumos pēc Stenfordas universitātes profesores Karolas Dvekas (Carol Dweck) pētījumiem: fiksētā domāšana un izaugsmes domāšana. Šajā blogā paskatīsimies tieši uz līdera domāšanas veida lomu uzņēmumā.

Džims Kolins (Jim Collins), grāmatas “Good to Great” autors, atklāja, ka visām kompānijām ir viena absolūti svarīga un ietekmējoša atslēga – līderis un tas, kā viņš vada kompāniju.

Pavisam kodolīgi sakot, vadītāji, kuri kompānijas aizved līdz izcilībai, bija (un ir) tie, kuri mazina savu lomu (lasi “savu Ego”), kuri nemitīgi uzdod jautājumus un kuriem ir spēja paskatīties uz kļūdām, arī savām, saglabājot pārliecību, ka beigās gūs panākumus. K.Dveka šo sauc par izaugsmes domāšanas pieeju.

Savukārt fiksētās domāšanas kompāniju vadītāji uzskata, ka daži ir pārāki, citi ir zemāki. Visiem fiksētās domāšanas vadītājiem tika novērota spēcīga nepieciešamība pierādīt un parādīt, ka viņi ir pārāki, viņi padotos izmanto, lai apmierinātu savas vajadzības, nevis lai veicinātu darbinieku attīstību un gala rezultātā, viņi ziedo kompānijas šo vajadzību labā.

Varētu jautāt, vai tas ir slikti? Jo ir daudzi vadītāji, kuri tieši ar šādu – pārākuma attieksmi sasniedz izcilus rezultātus. Bet J.Kolins savos ilggadējos kompāniju pētījumos secina, ka šie vadītāji ar super augsto Ego paceļ kompānijas “līdz zvaigznēm”. Bet tad ir nākošā fāze, kurā viņi nespēj mainīties un noved kompānijas līdz nāvei vai arī savlaicīgi pamet un mazgā savas rokas nevainībā, lai gan patiesībā ir bijuši šīs nāves cēlonis. Jāpiezīmē, ka kompānijām ir jābūt ļoti uzmanīgām, jo šī ir bīstama mūsu laiku izveicīgu, toksisku vadītāju tendence.

Vai Tu vari būt līderis ar izaugsmes domāšanu?

Kompāniju vadītājiem, kuri stāv uz ilgtermiņa un ilgtspējas ceļa, ir cita pieeja – nemitīgas mācīšanās un izaugsmes pieeja. Vadītāji ar izaugsmes domāšanu redz talantu un inteliģenci tikai kā sākuma punktu un ir ieinteresēti attīstīt cilvēkos vēlmi  pielikt pūles un vēlmi mācīties. Viņi to dara 3 veidos:

Viņi stāsta izaugsmes domāšanas stāstus. Tie ir stāsti par to, kāpēc lietas notiek un kas varētu notikt. Ja cilvēku domas, sajūtas un rīcība ir fiksēta šajos stāstos, viņi uzdod jautājumus: “Vai tā tiešām ir? Vai šis ir vienīgais skaidrojums?” Un meklē līdzvērtīgi ticamas alternatīvas, kas ir fokusētas uz izaugsmi un mācīšanos.

Viņi nebaidās no atgriezeniskās saites vai kļūdām. Viņi jautā pēc atgriezeniskās saites par to, kā pašiem un komandai iet, veido tās kā mācīšanās iespējas turpmākai attīstībai. Viņi arī dalās ar savām kļūdām, nevis izliekas, ka to nav vai “paslauka zem paklāja”.

Viņi apbalvo pūles, nevis rezultātu. Šie vadītāji sniedz atgriezenisko saiti un novērtē pūles un mācībstundas, kuras darbinieki ir apguvuši, nevis tikai rezultātus. Caur to viņi rāda, ka prasmes var iemācīties. Viņi investē attīstības koučingā un veido sevis izaicināšanas kultūru, sekmē atvērtu komunikāciju un komandas darbu.

Tas, protams, nenozīmē, ka nav svarīgs arī rezultāts. Tas nozīmē, ka fokuss ir uz izaugsmi, drosmi mēģināt, lai veiksmīgāk sasniegtu izvirzītos mērķus.

Vai Tu vari būt līderis ar izaugsmes domāšanu?

K.Dveka piedāvā 4 soļus, kā attīstīt izaugsmes domāšanu:

• Mācies dzirdēt savas fiksētās domāšanas “balsi”
• Apzinies, ka Tev ir izvēle, ka tu interpretē izaicinājumus, kritumus un kritiku
• Pārvērt to izaugsmes domāšanas “balsī”
• Rīkojies saskaņā ar izaugsmes domāšanu

Vai Tu vari būt līderis ar izaugsmes domāšanu? Vai esi gatavs sākt jau šodien?

*Ja vēlies izaicināt un attīstīt izaugsmes domāšanu sevī – nāc uz intensīvām mācībām līderiem biznesa koučinga programmā “Līderis kā koučs” (par programmu >>>).